Svētā Blazija zvans

1502.g. Livonijas ordeņa mestrs pie Pleskavas sakāva krievu cara Ivana III karapulkus. Par godu šai uzvarai Rīgas Sv. Pētera baznīcai Johans Šonenbergs Holandes pilsētā Kampenā 1509.g. atlēja 90 kg smagu zvanu, kuru rotāja sekojošs uzraksts: «Sauciet mani par Sv. Blaziju: kad mani zvana, nāciet uz Sv. Pēteri, lai mani tur dusošie pīšļi varētu priecāties».

(Sv. Blazijs ir bijis Kapadokijas bīskaps, kas Romas ķeizara Licinija laikā 316.g. miris mocekļa nāvē un tiek pieskaitīts pie tiem 14 svētajiem, kuri palīdz bēdās. Viņš esot izglābis zēnu, kas bija aizrijies ar asaku, un tāpēc Šo svēto pieņemts uzskatīt par palīgu kakla slimību ārstēšanā.) Tā kā Sv. Blāzijs ir bijis Rīgas diecēzes aizgādnis, tad Rīgas arhibīskaps Jaspers Linde licis svinēt šī svētā piemiņas dienu 3. februārī.
Kaut gan zvans bija paredzēts Sv.Pētera baznīcai, to atdeva Sv. Jēkaba baznīcai, jo tās pulksteņa zvans bija gājis bojā 1482.g. ugunsgrēkā.

Šis zvans, kas Sv.Jēkaba baznīcas tornī iekārts speciāli piebūvētā nojumītē, ar šo savu īpašo izvietojumu pagājušos gadsimtos pēc tradīcijas skaitījās kā pirmā no Rīgas pazīšanas zīmēm ar nosaukumu «Nabaga grēcinieku zvans».
1915.g. vasarā, sagaidot vācu armijas iebrukumu, cariskās Krievijas administrācija no Rīgas evakuēja visu, ko tik varēja aizvest, tanī skaitā arī baznīcu zvanus.

Vēl jāpiemin, ka uz zvana to noņemot atklāja atsevišķu uzrakstu ar sekojošu tekstu: «Kungs, pasargi mūs no mēra un no krieviem.» Pēc pirmā pasaules kara no visa aizvestā gandrīz neko neatguva un tā nu jau 85 gadus nojumīte stāvēja tukša.
Līdz kamēr…

Pēc nepieciešamo izpētes darbu veikšanas un zvana atliešanas vietas meklējumiem izdevās vienoties ar «Liepājas metalurgu», kas arī zvanu atlēja 2001. g. 25. janvārī un 9. februārī to atveda uz Rīgu. Lai sagādātu vēl nepieciešamos trūkstošos līdzekļus, ar Latvijas Universitātes laipnu pretimnākšanu 2001. g. 24. martā un 22. aprīlī notika divi lieli koncerti, kuros uzstājās visi akcijā pieteikušies kori. Vīra koru kolektīviem par lielu prieku akciju sponsorēt pieteicās celtniecības firma SIA «Asme», kura ari apņēmās zvana pacelšanu tornī un tā iestiprināšanu.

2001. gada 21.jūnijā plkst. 10:00 notika zvana svinīga izvadīšana no Kultūras un mākslas centra «Ritums» telpām pa Vecrīgas ielām uz S v. Jēkaba baznīcu, kur plkst. 12:00 to iesvētīja Arhibīskaps Kardināls Jānis Pujats. Pēc tam to pacēla tornī, kur tam nolūkam bija sagatavota platforma. Tā paša gada 25. jūlijā plkst. 11:00 notika svinīga zvana nodošana Rīgas pilsētas valdei, kurā piedalījās visi akcijas dalībnieki un atbalstītāji.

Akcijā piedalījās sekojoši koru kolektīvi:
~ Kultūras un tautas mākslas centra «Ritums» vīru koris «Tēvzeme»;
~ Latvijas Universitātes skaitļošanas centra vīra koris «Dziedonis»;
~ Meliorācijas projektēšanas institūta vīru koris «Absolventi»;
~ Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris «Gaudeamus»;
~ Kultūras un tautas mākslas centra «Imanta» vīru koris «Auseklis»;
~ Policijas akadēmijas vīru koris «Iustus»;
~ Prezidiju Konventa vīru koris;
~ Kultūras un tautas mākslas centra «Mazā ģilde» vīra koris «Frachori»;
~ Rīgas Latviešu biedrības Nacionālais vīru koris;
~ Amerikas latviešu apvienotais vīru koris;
~ Rīgas Doma zēnu koris;
~ Jāzepa Mediņa mūzikas skolas zēnu koris.

Komentēt

Book your tickets