Sv. Jēkaba baznīca – Romas katoļu arhibīskapa katedrāle

Rīgas bīskapijas atjaunošana

Pēc I Pasaules kara, izveidojoties jaunām valsts administratīvām robežām, radās nepieciešamība arī pēc garīgās pārvaldīšanas jauna iedalījuma. Galvenā latviešu katoļu kontingenta daļa, kas atradās Latgalē, piederēja Mogiļevas metropolijai, bet Kurzeme un Zemgale – Kauņas diecēzei. Vācu okupācijas laikā 1918. gadā Latgales latviešu katoļi ar vācu kara kapelānu nosūtīja Svētā Krēsla nuncijam Bavārijā E. Pačelli lūgumu, lai tas izgādātu pāvesta atļauju dibināt patstāvīgu latviešu katoļu bīskapiju. Lūgumam pievienojās arī Rīgas, Kurzemes un Zemgales priesteri. 1918. gada 29. septembrī pāvests Benedikts XV ar bullu Hodie Nos atjaunoja seno Rīgas bīskapiju un ar bullu Comissum humilitati Nostrae iecēla O’Rurki(O’Rourke) par Rīgas diecēzes bīskapu.

Jauna bīskapa iecelšana

1919. gada 4. oktobrī Latvijas pagaidu valdība pie svētā Tēva komandēja profesoru Jāzepu Rancānu kā savu sevišķu sūtni, uzticēdama viņam kārtot Latvijas katoļu Baznīcas lietas. 1920. gada 14. aprīlī pāvests Benedikts XV, atsaucoties uz Rīgas diecēzes garīdzniekiem un ticīgajiem, ar bullu Hodie Nos pavēstīja, ka par viņu ganu un bīskapu ir iecēlis Antoniju Springoviču, kura konsekrācija notika 1920. gada 22. augustā Aglonā.

Sv. Jēkaba baznīca tiek izraudzīta par Rīgas Romas katoļu bīskapa sēdekli

1922. gada 30. maijā tika noslēgts konkordāts starp Latviju un Svēto Krēslu. 1922. gada 19. jūlijā Satversmes sapulce ratificēja šo konkordātu, un tas stājās spēkā ar ratifikācijas dokumentu apmaiņu Romā 1922. gada 3. septembrī. Pēc konkordāta noslēgšanas katoļu bīskapam bija nepieciešama katedrāle Rīgā, un par tādu valdība ar Svētā Krēsla piekrišanu izraudzījās sv. Jēkaba baznīcu (ap 1923. g. Lieldienām). 1923. gada 7. augustā sv. Jēkaba baznīcu pārņēma katoļu bīskapa pilnvarnieki.

Jaunie paaugstinājumi

1923. gada 25. oktobrī pāvests Pijs XI paaugstināja Rīgas bīskapiju par arhibīskapiju un Rīgas bīskapu par arhibīskapu. Savukārt, 1924. gada 11. februārī V. E. arhibīskaps Antonīno Cehīni(Antonino Zechini) izsludināja Rīgas bīskapijas paaugstināšanu par arhibīskapiju.

Svinīgā baznīcas pārņemšana

1924. gada 3. maijā notika baznīcas pārsvēte, apslacinot sirmos simtgadīgos mūrus ar svētītu ūdeni un draudzei dziedot Visu svēto litāniju. Svētdien, 4. maijā, plkst. 8.00 tika celebrēta pirmā Sv. Mise, plkst. 10.00 notika V. E. arhibīskapa Antonija Springoviča svinīgs ingress (ieiešana) katedrālē. Pēc tam pāvesta legāts Miras titulārbīskaps Antonīno Cehīni svinīgā kārtā izsludināja konsistoriālo dekrētu par Rīgas arhibīskapijas dibināšanu, pēc kā viņš iesvētīja prelātu Jāzepu Rancānu par palīgbīskapu. Svinībās piedalījās delegāti no Latvijas draudzēm, Saeimas deputāti, valdības locekļi un sabiedrības pārstāvji.

Mūsdienās

1993. gada 8. septembrī sv. Jēkaba katedrāli apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II, vizītes laikā atjaunojot mūsu zemes pirmā bīskapa, Livonijas apustuļa svētā Meinarda kultu. Drīz pēc tam tapa Alfeja Bromulta glezna “Sv. Meinards”, kas tika novietota sv. Jēkaba katedrālē, labajā pusē pie triumfa arkas. Blakus tai ir novietota arī bīskapa Boļeslava Sloskāna (1893. – 1981. g.) glezna. Par šo latviešu bīskapu ir iesākts beatifikācijas process.

Komentēt

Book your tickets